Lai gan katrai valstij ir atšķirīgas iezīmes, ko nosaka atšķirīgā pieredze, ir arī kopīgas tendences. Šajā sadaļā ir apkopota situācija Eiropā sešās galvenajās jomās.
Arodbiedrības
Visās aplūkotajās valstīs arodbiedrībām ir liela nozīme, lai gan to darbinieku īpatsvars, kuri ir arodbiedrību biedri (arodbiedrību blīvums), ir ļoti atšķirīgs, un blīvums nav vienīgais rādītājs, kas liecina par arodbiedrību spēju mobilizēt darbiniekus. Lielākajā daļā Eiropas valstu ir vairākas konkurējošas arodbiedrību konfederācijas, kas bieži vien ir politiski sašķeltas, lai gan ideoloģiskās atšķirības tagad, iespējams, ir mazāk nozīmīgas nekā agrāk. Un daudzās konfederācijās ir spēcīgas atsevišķas arodbiedrības.
Kolektīvās sarunas
Kolektīvās sarunas ir veids, kā darba ņēmēji ar arodbiedrību starpniecību var vienoties par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem. Eiropā ir ļoti atšķirīgs to darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba noteikumus un nosacījumus nosaka, slēdzot koplīgumus. Šis rādītājs kļūst arvien svarīgāks, jo 2022. gada ES direktīvā noteikts, ka valdībām jārīkojas, ja pārklājums ir mazāks par 80 %. Atšķiras arī līmenis, kādā notiek sarunas, - daži līgumi aptver visu nozari, bet citi - tikai vienu darba devēju vai dažkārt tikai daļu no vienas darba vietas.
Pārstāvība darbavietā
Darbinieku pārstāvībai darbavietā ir būtiska nozīme darbinieku interešu aizstāvībā un aizstāvēšanā tur, kur viņi strādā. Struktūras dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgas, tostarp pārstāvība notiek gan ar vietējo arodbiedrību struktūru starpniecību, gan ar uzņēmumu padomju vai līdzīgu struktūru starpniecību, ko ievēl visi darbinieki. Visizplatītākā kārtība ir tāda, ka tiesību aktos ir paredzētas gan arodbiedrības, gan darba padomes vai darba padomēm līdzīgas struktūras, bet piecās valstīs ir tikai darba padomes, bet astoņās darbavietas pārstāvība pamatā notiek ar arodbiedrību starpniecību. Pastāv arī būtiskas atšķirības attiecībā uz darba vietu pārstāvju uzdevumiem un tiesībām, to, kā viņus izvēlas, kāda ir viņu aizsardzība, kā arī viņu rīcībā esošie brīvlaiki, apmācība un citi resursi.
Darbinieku pārstāvība valdes līmenī
Darbinieku pārstāvju klātbūtne uzņēmuma augstākajā līmenī - valdē vai dažās valstīs - uzraudzības padomē - dod darbiniekiem iespēju zināmā mērā ietekmēt stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Darbinieku pārstāvība valdē gan privātajā, gan valsts sektorā ir 14 no 30 aplūkotajām valstīm, un vēl piecās valstīs tā ir tikai daļā valsts sektora. Valstu robežvērtības, kuras pārsniedzot, ir nepieciešama darbinieku pārstāvība valdē, svārstās no 25 līdz 1 000, un darbinieku pārstāvju vietu skaits valdē svārstās no vienas līdz pusei no kopējā skaita. Atšķiras arī tas, kā tiek izvēlēti darbinieku pārstāvji, un vienā valstī, Nīderlandē, valdes locekļi ir tālu no darbinieku interesēm.
Pārstāvība Eiropas līmenī
Eiropas Uzņēmumu padomes (EUP) un līdzīgas struktūras nodrošina mehānismu darbinieku informēšanai un konsultēšanai Eiropas līmenī, kurā iesaistīto valstu darbinieku pārstāvji ir apvienojušies vienā struktūrvienībā. To darbības veids ir noteikts līgumā ar attiecīgo uzņēmumu. Taču noteikumi, kas nosaka, kas piedalās sarunās par šo vienošanos, ir noteikti valstu tiesību aktos, un kopumā tie atspoguļo attiecīgajās valstīs pastāvošās struktūras.
Veselības un drošības pārstāvība
Nodrošināt, ka ar darbiniekiem tiek apspriests un viņi tiek informēti par veselības aizsardzību un drošību darbavietā, ir svarīga viņu drošības garantēšanas sastāvdaļa. Visās aplūkotajās valstīs ir struktūras, kas nodrošina darbinieku pārstāvību veselības un drošības jomā. Tomēr pastāv atšķirības, kā šī pārstāvība ir organizēta. Visbiežāk sastopamā struktūra ir darbinieku veselības un drošības pārstāvju ar savām pilnvarām un darbinieku un darba devēja apvienotās komitejas apvienojums. Tomēr citās valstīs ir tikai apvienotās komitejas, dažās ir tikai darbinieku pārstāvji, bet citās valstīs galvenā loma ir esošajai darba padomei. Atšķiras arī tas, kā tiek izraudzīti veselības un drošības pārstāvji, kādi ir sliekšņi, pie kuriem šīs struktūras ir jāizveido, un kādas ir to pilnvaras.