Lai gan katrai valstij ir atšķirīgas iezīmes, ko nosaka atšķirīgā pieredze, ir arī kopīgas tendences. Šajā sadaļā ir apkopota situācija Eiropā sešās galvenajās jomās.
Arodbiedrības
Arodbiedrībām ir svarīga loma visās aplūkotajās valstīs, lai gan to darbinieku īpatsvars, kuri ir arodbiedrību biedri (arodbiedrību blīvums), ir ļoti atšķirīgs, un blīvums nav vienīgais rādītājs, kas liecina par arodbiedrību spēju mobilizēt darbiniekus. Lielākajā daļā Eiropas valstu ir vairākas konkurējošas arodbiedrību konfederācijas, kas bieži vien ir politiski sašķeltas, lai gan ideoloģiskās atšķirības tagad, iespējams, nav tik nozīmīgas kā agrāk. Turklāt daudzās konfederācijās ir spēcīgas atsevišķas arodbiedrības.
Koplīgumu slēgšana
Kolektīvās sarunas ir veids, kā darba ņēmēji ar arodbiedrību starpniecību var vienoties par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem. To darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba noteikumus un nosacījumus nosaka, slēdzot koplīgumus, Eiropā ir ļoti atšķirīgs. Šis rādītājs kļūst aizvien svarīgāks, jo 2022. gada ES direktīvā noteikts, ka valdībām jārīkojas, ja pārklājums ir mazāks par 80 %. Atšķiras arī līmenis, kādā notiek sarunas, - daži līgumi aptver visu nozari, bet citi - tikai vienu darba devēju vai dažkārt tikai daļu no vienas darba vietas.
Pārstāvība darbavietā
Darbinieku pārstāvībai darbavietā ir būtiska nozīme darbinieku interešu aizstāvībā un veicināšanā tur, kur viņi strādā. Struktūras dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgas, tostarp pārstāvība notiek gan ar vietējo arodbiedrību struktūru starpniecību, gan ar uzņēmumu padomju vai līdzīgu struktūru starpniecību, ko ievēl visi darbinieki. Visbiežāk sastopamā kārtība ir tāda, ka tiesību aktos ir paredzētas gan arodbiedrības, gan darba padomes vai darba padomes tipa struktūras. Tomēr piecās valstīs ir tikai uzņēmumu padomes, bet astoņās valstīs darba vietu pārstāvība galvenokārt notiek ar arodbiedrību starpniecību. Pastāv arī būtiskas atšķirības attiecībā uz darba vietas pārstāvju uzdevumiem un tiesībām, proti, to, kā viņus izvēlas, kāda ir viņu aizsardzība, kā arī viņu rīcībā esošais brīvais laiks, apmācība un citi resursi.
Darbinieku pārstāvība valdes līmenī
Darbinieku pārstāvju klātbūtne uzņēmuma augstākajā līmenī - valdē vai dažās valstīs - uzraudzības padomē - dod darbiniekiem iespēju zināmā mērā ietekmēt stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Darbinieku pārstāvība valdē ir gan privātajā, gan valsts sektorā 14 no 30 pārbaudītajām valstīm, un vēl četrās valstīs tā ir tikai daļā valsts sektora. Valstu slieksnis, kuru pārsniedzot ir nepieciešama darbinieku pārstāvība valdē, svārstās no 25 līdz 1000, un darbinieku pārstāvju vietu skaits valdē svārstās no vienas līdz pusei no kopējā skaita. Atšķiras arī tas, kā tiek izvēlēti darbinieku pārstāvji, un vienā valstī, Nīderlandē, valdes locekļi ir tālu no darbinieku interesēm.
Veselība un drošība
Nodrošināt, ka ar darba ņēmējiem apspriežas un viņus informē par veselības aizsardzību un drošību darbavietā, ir svarīga viņu drošības garantēšanas sastāvdaļa. Visās aplūkotajās valstīs ir struktūras, kas nodrošina darbinieku pārstāvību veselības un drošības jomā. Tomēr pastāv atšķirības, kā šī pārstāvība ir organizēta. Visbiežāk sastopamā struktūra ir darbinieku veselības un drošības pārstāvju ar savām pilnvarām un darbinieku un darba devēja apvienotās komitejas apvienojums. Tomēr citās valstīs ir tikai apvienotās komitejas, dažās ir tikai darbinieku pārstāvji, bet citās galvenā loma ir esošajai darba padomei. Atšķiras arī tas, kā tiek izvēlēti veselības un drošības pārstāvji, kādi ir sliekšņi, pie kuriem jāizveido struktūras, un kādas ir to pilnvaras.
Pārstāvība Eiropas līmenī
Eiropas Uzņēmumu padomes (EUP) un līdzīgas struktūras nodrošina darbinieku informēšanas un konsultēšanās mehānismu Eiropas līmenī, kurā iesaistīto valstu darbinieku pārstāvji ir apvienojušies vienā struktūrvienībā. To darbības veids ir noteikts līgumā ar attiecīgo uzņēmumu. Tomēr noteikumi, kas nosaka, kurš piedalās sarunās par šo nolīgumu, ir noteikti valstu tiesību aktos, un kopumā tie atspoguļo attiecīgajās valstīs pastāvošās struktūras.
Citas saites